Atzinības rakstu konkursa "O.Vācieša Pārdaugavas literārā balva 2018" Dzejas kategorijā

Rīgas Imantas vidusskolas 11.a klases skolnieks Ingus Valters Briška ieguvis Atzinības rakstu konkursa "O.Vācieša Pārdaugavas literārā balva 2018" Dzejas kategorijā! Priecājamies un lepojamies!

***

Cilvēks – gājējs, staigātājs,

Svarīgs – nav jau vadātājs,

Vienu kāju soli liek –

Ka tik laivu neapliek!

 

Ūdens – tas ir veldzējošs,

Bet tā efekts – pārejošs,

Jāmācās tad būs ar nirt,

Laiva taču neies grimt!

 

Ja no ūdens izķeksēs,

Slapjš jau vējā nestāvēs,

Slapjās drānas jākar mastā,

Labāk tomēr palikt krastā.

 

Cilvēks – gājējs, staigātājs,

Labi, ja nav vadātājs,

Otru kāju  soli sper –

Kaut nu zalktim neiesper!
 

Zemnieks varēs iet tad ratā,

Lauks kā tuksnesis – mats matā,

Pat  ja tur kas izaugt spēs,

Atnāks žurks un izravēs.

 

Māra saka: “Lai nu ar,

Pats ko darīt arī var -

Dīķis rakts pie upes skaidras

Saīsinās lietus gaidas.”

 

Cilvēks -  gājējs, staigātājs…

Vai nu nav pats vadātājs?
Sācis pārdomāt ik soli,

Nedrīkst samīt ne vaboli.

 

Būs jāpameklē cirvis asāks,

Nevar zināt – ko šī pasāks,

Turklāt – drošs kā svīre kokā –

Līst līdumu – jau amats rokā.

 

Bet ar celmiem ko tad darīt?

Tie nekustēs ne rīt, ne parīt,

Jādodas uz citu vietu,

Atstās kukaiņiem to lietu.

 

Cilvēks – gājējs, staigātājs?

Tas jau ir tas vadātājs!
Palicis pavisam kluss…

Vai jau tiešām saldi dus?
 

Izstaigājis visas malas –

Ziepniekkalnu, Spilves pļavas,

Ilgojies pēc dzīves smalkas,

Ticis vien pie vienas algas:

 

Vai te bij’ cilvēks staigātājs?
Palicis vien vadātājs…

Pēc garas rindas putru ēst,

Nakti parkā pārgulēt.

 

                                                            (Sapalnieks)