Rīgas Imantas vidusskolas 11.a klases skolnieks Ingus Valters Briška ieguvis Atzinības rakstu konkursa "O.Vācieša Pārdaugavas literārā balva 2018" Dzejas kategorijā! Priecājamies un lepojamies!

 

***

Cilvēks – gājējs, staigātājs,

Svarīgs – nav jau vadātājs,

Vienu kāju soli liek –

Ka tik laivu neapliek!

 

Ūdens – tas ir veldzējošs,

Bet tā efekts – pārejošs,

Jāmācās tad būs ar nirt,

Laiva taču neies grimt!

 

Ja no ūdens izķeksēs,

Slapjš jau vējā nestāvēs,

Slapjās drānas jākar mastā,

Labāk tomēr palikt krastā.

 

Cilvēks – gājējs, staigātājs,

Labi, ja nav vadātājs,

Otru kāju  soli sper –

Kaut nu zalktim neiesper!
 

Zemnieks varēs iet tad ratā,

Lauks kā tuksnesis – mats matā,

Pat  ja tur kas izaugt spēs,

Atnāks žurks un izravēs.

 

Māra saka: “Lai nu ar,

Pats ko darīt arī var -

Dīķis rakts pie upes skaidras

Saīsinās lietus gaidas.”

 

Cilvēks -  gājējs, staigātājs…

Vai nu nav pats vadātājs?
Sācis pārdomāt ik soli,

Nedrīkst samīt ne vaboli.

 

Būs jāpameklē cirvis asāks,

Nevar zināt – ko šī pasāks,

Turklāt – drošs kā svīre kokā –

Līst līdumu – jau amats rokā.

 

Bet ar celmiem ko tad darīt?

Tie nekustēs ne rīt, ne parīt,

Jādodas uz citu vietu,

Atstās kukaiņiem to lietu.

 

Cilvēks – gājējs, staigātājs?

Tas jau ir tas vadātājs!
Palicis pavisam kluss…

Vai jau tiešām saldi dus?
 

Izstaigājis visas malas –

Ziepniekkalnu, Spilves pļavas,

Ilgojies pēc dzīves smalkas,

Ticis vien pie vienas algas:

 

Vai te bij’ cilvēks staigātājs?
Palicis vien vadātājs…

Pēc garas rindas putru ēst,

Nakti parkā pārgulēt.

                                                            (Sapalnieks)